Autors: Māris Plūme

Māris Plūme: Cik noprotu interese par mūziku Tev ir jau gana sen. Kā Tu nonāci līdz Dj galdam, nevis tā vietā spēlēji kādu instrumentu? Jeb Tu spēlēji arī kādu mūzikas instrumentu?

Dj Monsta: Sākumā – bērnībā, man patika klausīties plates. Klausījos “Dzeguzīti”, “Joku dziesmas” un daudz pasaku. Krusttēvam bija arī ārzemju ieraksti, kad biju ciemos, klausījos arī tos. Vēlāk 1991. gadā klausoties radio un grozot (ķerot) visādas stacijas nejauši uztvēru “Radio Dejas”. To staciju varēja pamanīt uzreiz, jo tur skanēja tāda mūzika, kura nekur nebija dzirdama. Tā mūzika bija: techno, hip hop, reggae, u.c. stilu mūzika. Mani tas aizrāva, ierāva… es pat nezinu kā to nosaukt, bet atstāja milzīgu iespaidu uz mani. Un pats galvenais mani aizrāva veids kā šo mūziku pasniedza – šo mūziku miksēja. Neatskaņoja vienu dziesmu pēc otras, bet miksēja divus skaņdarbus kopā.

Dj Monstrs 1998. gadā

Es par to sāku interesēties un 1992. gadā sāku strādāt skolas radio centrā un spēlēt skolas disenes. Tajā laikā arī sāku interesēties par mūzikas instrumentiem un sāku apgūt mūzikas pamatus pie sava pirmā mūzikas skolotāja Normunda Jakušonoka. Kad bastoju stundas, gāju uz skolas radio centru, un tur blakus bija telpa mēģinājumiem, kur stāvēja mūzikas instrumenti. Sēdēju pie bungām, spēlēju klavieres, bet tas viss bija tādā intereses līmenī. Kad pabeidzu skolu, tad arī mūzikas mācīšanās apstājās. Tad turpināju pilnveidoties dīdžejošanas mākslā.

M.P.: Vai Tu uzreiz sāki ar platēm jeb citādi?

Dj Monsta: Sāku ar lentām, tad pārgāju uz kasetēm uz kurām iemācijos miksēt “pa bītam”. Pēc tam sāku strādāt radio un klubā “Super FM”, kur bija pieejami diski un uz tiem arī spēlēju. Un 1996. gadā sāku piepildīt savu sapni – pirkt plates un spēlēt uz tām.

M.P.: Vai Tev kā dīdžejam daudz (vai kaut vai mazliet) palīdzējis tas, ka esi spēlējis bungas un klavieres, un tas, ka Tev ir izpratne par mūzikas teoriju?

Dj Monsta: Es teiktu pat ļoti. Bija mirklis, kad spēlējot ar grupām, pārsvarā tās bija un ir džeza grupas, sapratu, ka bez papildus zināšanām nekur tālu netikšu. Domāts – darīts. 24 gadu vecumā Iestājos mūzikas skolā, klavieru nodaļā. Kur es nomācijos 7 gadus pie burvīgas skolotājas Irēnas Ozoliņas. Mācijos arī mūzikas teoriju, solfedžo un harmoniju pie Daces Žilinskas. Šis periods pamatīgi mainīja manu mūzikas uztveri. Spēlējot ar grupām, sāka kļūt skaidrāka bilde un, spēlējot plates, padziļinājās izpratne par to, ko daru.

Dj Monsta mājās pie klavierēm

M.P.: Kādās kategorijās (tipos) dīdžejus var iedalīt? Un pie kāda tipa piederi Tu?

Dj Monsta: Par kategorijām man būs grūti, bet mēģināšu. Visvienkāršākais variants man ir tāds: ir Dj, kas “skrečo”, jeb “skrāpē plates” un ir Dj kas “neskrečo” plates, tas ir, miksē gabalus. Sevi varu pieskaitī pie abām šīm kategorijām. To visu var vēl iedalīt smalkāk, piemēram, visus Dj var iedalīt stilos, tad vēl var iedalīt uz kā katrs spēlē – uz CD, platēm vai arī mp3, utt.

M.P.: Kā izpaužas Dj improvizācija? Ar kādiem elementiem, kādos veidos Dj var improvizēt? Un kā izpaužas improvizācija Tavā spēlē?

Dj Monsta: Ja runa ir par plašu atskaņošanu pasākumos, tad galvenais improvizācijas moments ir publikas un mūzikas sajušana – nospēlēt īsto plati īstajā brīdī, lai enerģija pasākumā nepazustu, bet otrādi, lai tā pieaugtu vai arī noturētos vienā līmenī. Nākamais moments ir tas, kad tu vari mainīt enerģiju uz kuru pusi tu vēlies, noturot pie tam iepriekšejo atskaites punktu un pārlecot uz nākamo. Tas ir sarežģīti, un nedaudz “kosmos”, bet tāda ir mana patreizējā filozofija par dīdžejošanu. Manuprāt, vismaz patlaban līdz tam esmu nonācis, ka ļoti liela nozīme ir skaņdarba sajušanai, ko ar to skaņdarbu kurā brīdī var izdarīt. Nedaudz līdzīgi ir ar mūziķiem, kad viņi liek sava koncerta dziesmu secību. Šis augstāk minētais ir filozofija, bet ir arī tīri tehniskas lietas ar kurām var improvizēt un rādīt savu klasi. Bet ja runa ir par plašu skrāpēšanu, tad tur paveras cits lauciņš. Šo improvizācijas veidu uztveru kā kaut ko starp perkusijām un ģitāru. Var skrāpēt plates ritmiski un var arī to darīt “melodiski”. Šeit ir vajadzīga ritma izjūta, un domāju, ka mūzikas zināšanas arī ir nepieciešamas.

Plašu atskaņotājs beidzamajos gados ir kļuvis par mūzikas instrumentu. Pats mācos skrāpēt plates pēc notīm, esmu nopircis dažas grāmats par ritmiem, pēc kurām arī skrāpēju (trenējos) dažādus ritmus.

M.P.: Oho, pēc notīm? Interesanti. Kā vispār Dj vingrinās? Kā Tu vingrinies, ja nav noslēpums?

Dj Monsta: Tas ir noslēpums kā Dj vingrinās. (Smejas) Skrāpēšanas tehniku vingrinos ar metronomu no lēniem tempiem uz ātriem – attīstu tehniku. Vispār mācos veidā, ko man iemācija mūzikas skolā. Ļoti palīdz. Patreiz miksēšanu mācos rakstot miksus un spēlējot pasākumos. Pirms tam miksēšanai veltīju 7 stundas dienā aptuveni 12 gadus.

M.P.: Vai Tu komponē?

Dj Monsta: Jā. Man ir kaut kādas idejas kuras pierakstu, bet to visu līdz galam novedu kopā ar Niku Gothamu.

M.P.: Jā, pārejam pie Tavas pieredzes ar “dzīvajiem” mūziķiem. Kā sākās Tava sadrabība ar tiem, un kā tas viss attīstījās? Ar ko kopā esi spēlējis?

Dj Monsta: 1996. gadā sāku interesēties par plašu skrāpēšanu. Tā es spēlēju pasākumos plates un arī šad tad “uzskrāpēju”. Pirmā grupa kura mani pamanīja bija “Fact”, tas bija 1997. gads. Ar šīs grupas līderi Gustavo sadarbojos vēl joprojām.

1998. gadā pasākumā iepazinos ar “Time After Time”. Ar viņiem tajā pašā gadā piedalījamies “Liepājas Dzintarā”. Tad es piedalījos dažādu mūziķu ierakstos un koncertos, viens no viņiem bija Arnis Mednis. Ap 2001. gadu mani uzaicināja “UFO grupa”. Šajā laikā man sāka interesēt ne tikai plašu skrāpēšana, bet arī ritmu programēšana, bungu mašīnas, utt. Sāku apgūt arī šo nozari. 2004. gadā sāku sadarboties ar Denisa Paškēviča vadītajiem projektiem. Pie tādiem var pieskaitīt trompetistu Brownman ar kuru tika ierakstīts disks The Baltics Project featuring Brownman – First Mentor un bija vairākas uzstāšanās Baltijas valstīs. Piedalījos arī Riga Groove 4-tet – The Musical Ideas Of Deniss Pashkevich albūmā. Un 2007-2008 gadā devāmies kopā ar Denisa Paškēviča vadīto Riga Groove Electro “Balticness” Eiropas tūrē uz 11 valstīm.

Šīs tūres ietvaros uzstājāmies ievērības cienīgos džeza klubos, tai skaitā Pēterburgas džeza filharmonijā. Kļuvu par pirmo Dj kurš ir kāpis uz šīs filharmonijas skatuves. 2008. gadā sākām sadarboties ar Niku Gothamu. Ierakstijām dažus demo skaņdarbus un sapratām, ka mums ir jāturpina mūsu sadarbība. Nosaucām mūsu projektu par NiMo (Niks un Monsta). 2009. gadā festivāla “Baltā Nakts” ietvaros kopā ar ērģelnieku Jāni Pelši izveidojām koncertprogramu, kuru izpildījām Ave Sol koncertzālē.

Patreiz pats lielākais un nozīmīgākais, kur novedusi mana sadarbība ar mūziķiem un Niku Gothamu, ir uzstāšanās ar Latvijas Nacionālo Simfonisko Orķestri. Kopā ar Niku Gothamu izveidojām koncertu, kura nosaukums ir “SimfoNiMo”. Ar NiMo mēs strādājam pie albūma, kuru ceram pabeigt līdz [2009.] gada beigām.

M.P.: Kas ir Tavas muzikālās autoritātes, lielākās ietekmes un visspilgtākie iespaidi? Varbūt Tu ietekmējies arī no ar mūziku nesaistītām lietām?

Dj Monsta: Es sekoju līdzi diezgan daudzu mūziķu darbībām (man tāds darbs). Klausos ik nedēļu diezgan daudz ierakstu. Gandrīz no katra man interesējoša mūziķa ir ko dzirdēt un mācīties. Domāju, ka arī katrs no šiem māksliniekiem ir atstājis uz mani kādu iespaidu. Mūziķis kuram es sekoju līdz ir Quantic. Es noteikti ietekmējos no lietām, kas nav saistītas ar mūziku. Kaut gan, manuprāt, viss šajā pasaulē ir savstarpēji saistīts. Vislielākais piedzīvojums/pārdzīvojums bija koncerts ar simfonisko orķestri.

Mēģinājumu nedēļā es gandrīz neko neēdu, neskatījos TV (ko arī nedaru ikdienā), neklausījos radio, nerunāju lieki ar cilvēkiem. Ļoti koncentrējos un daudz strādāju, jo līdz koncertam bija jāpieslīpē daudzas lietas. Iekšā bija parādījies kaut kas tāds, ko negribējās pazaudēt. Līdz ar to, braucot no mēģinājumiem ar mašīnu, skatoties pa logu uz satiksmi, saskatīju pilnīgu simfoniju. Ir luksofori (diriģenti) kuri rāda gaismas zaļo (brauc), sarkano (stop), dzelteno (uzmanību), un ir mašīnas kuras brauc atbilstoši šīm gaismām (mūziķi). Likās šis salīdzinājums ļoti interesants. Šis koncerts man bija liels pārbaudījums, atbildība un milzīga pieredze.

M.P.: Ko Tu gribētu ieteikt vai novēlēt Latvijas (džeza) mūziķiem?

Dj Monsta: Ieteikt gan es droši vien, ka neko nevarēšu. Gribētu novēlēt visiem daudz darba un protams panākumus!

M.P.: Bet varbūt kādi ieteikumi un padomi topošajiem Dj?

Dj Monsta: Domāju, ka pats svarīgākais ir atrast sevi. Atrast savu mūzikas gaumi un izpratni par mūziku. Patreiz ir samērā bēdīga situācija ar Dj. Brīžiem skatoties uz daudziem ir sajūta, ka viņi vārdu “dīdžejs” jeb pilnā vārdā “disku žokejs” iztulko kā “dižžokejs” jeb pilnā variantā “dižs žokejs”. Es notiekti ieteiktu šai lietai pieiet kā mākslas novirzienam. Un māksla – tas ir ļoti smalki!

M.P.: Vari mazliet paskaidrot, ko Tu domāji ar dižžokejs?

Dj Monsta: Dižžokejs ir kaut kas dižs – lepns un augstprātīgs.

M.P.: Kas ir pats svarīgākais spēlējot kopā ar “dzīvajiem” mūziķiem?

Dj Monsta: Spēlējot kopā ar mūziķiem pats svarīgākais ir ausis.

M.P.: Vai Tu mēdz sagatavot materiālu, piemēram, ritmus (bītus), ko pēc tam ieraksti platēs?

Dj Monsta: Pagaidām mēs ar Dj Krii esam uztaisījuši vienu plati, (vienu pusi Krii otru es) kura ir domāta skrāpēšanai. Tajā platē iekšā ir ritmi, skaņas un skaņu efekti kurus var izmantot priekš uzstāšanās. Šī plate ir uztaisīta tikai 2os eksemplāros. Latvijā ir (vismaz bija) viens plašu rakstītājs. Priekš šādas lietas pērku speciālās “skreča” plates, kuras taisa citi dj un izdod tās kā parastus ierakstus, kurus var iegādāties gandrīz jebkurā mūzikas tirdzniecības vietā ārzemēs. Pats iepērku plates izmantojot internetu.

M.P.: Kas ir “skreča” plates?

Dj Monsta: Skreča plates ir tādas plates, kuras izmanto skrečošanai (definīcija). Tās tiek ražotas priekš scratch Dj. Šajās platēs pārsvarā ir skaņas ar kurām var skrāpēt. Vēl īpatnība šīm platēm ir tāda, ka viņas taisa no izturīga materiāla, kurš skrāpējot nenodilst tik ātri. Tas nav tā kā ar vecajām “Melodijas” platēm trīs reizes pašvīkā šurpu turpu un jau parādās sprakšķis.

M.P.: Vai Tu aktīvi kontaktējies ar citiem dīdžejiem? Kuri no Latvijas dīdžejiem, Tavuprāt, ir īsti meistari savā jomā?

Dj Monsta: Es kontaktējos ar citiem Dj un pat varētu teikt aktīvi. Manuprāt, lieli meistari ir AG un Raitis, arī katrs pats par sevi. Liela brīvība mūzikas jomā un talants ir Dj Krii. Man ļoti patīk kā spēlē Dj Legz un Dj Aspirīns.  Ir vēl un citos mūzikas novirzienos, bet šie ir pirmie, kas man ienāca prātā.

M.P.: Varbūt noslēgumā vari izstāstīt kādu Dj anekdoti vai jautru atgadījumu no dzīves?

Dj Monsta: Pasākuma laikā pienāk pie manis un prasa vai es varu uzlikt gabalu tādu un tādu (pasaka izpildītāju un dziesmas nosaukumu). Es atbildu, ka diemžēl nezinu šadu dziesmu un nekad tādu neesmu dzirdējis. Man atbild: “Labi, tad uzliec kaut ko līdzīgu!” Man ir daudz šādu atgadījumu.

M.P.: (Smejas) Vai vēlies vēl kaut ko pateikt interviju noslēdzot?

Dj Monsta: Dzīvojam un cenšamies baudīt katru mirkli, jo katrs mirklis ir dzīvošanas vērts!