23. novembrī Latvijas Radio 1 studijā (Doma laukums) 20.00 koncertu sniegs afroamerikāņu avangarda džeza pianists Metjū Šips (Matthew Shipp). Koncertu rīko nepieradinātās mūzikas biedrība «Skaņu mežs», un ieeja pasākumā ir bez maksas. Koncertu atbalsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.
Metjū Šips ir amerikāņu avangarda džeza pianists, kas, pateicoties savam ieguldījumam mūsdienu džeza mūzikā, tiek salīdzināts ar citiem frīdžeza pianistiem, piemēram, Sesilu Teiloru (Cecil Taylor) un Fredu van Hovu (Fred Van Hove). Viņa uzstāšanās ir piesātinātas ar fizisku spēku un enerģijas blīvumu, kas robežojas ar troksni un agresivitāti, tajā pašā laikā spēdamas negaidīti pārsteigt ar nepārspīlētu, bet dramatisku lirismu, kas kopumā viņa mūziku padara neparedzamu un ekstātisku. «Allaboutjazz.com», viens no vadošajiem mūsdienu džeza medijiem, Šipu ir nosaucis par vienu no patiesi ievērojamajiem mūsdienu džeza māksliniekiem.
Pabeidzis mūzikas studijas, Metjū Šips ieradās Ņujorkā 1984. gadā, un drīz vien no Bostonas viņam līdzi sekoja arī saksofonists Robs Brauns (Rob Brown), ar kuru viņš ierakstīja savu debijas albumu «Sonic Explorations». Uz ielas iepazīdamies arī ar kādu no savām autoritātēm – kontrabasistu Viljamu Parkeru (William Parker), viņš ar šo mūziķi nodibināja draudzīgas attiecības un smalku muzikālu saprašanos, kas rezultējās daudzās radošās sadarbībās atšķirīgos projektos un sastāvos. Pēc Pārkera rekomendācijas Šips tika uzņemts par pianistu vairākos ievērojamos eksperimentālā džeza ansambļos – Rosko Mičela (Roscoe Mitchell) The Note Factory un Deivida S. Veira (David S. Ware) kvartetā: ansamblī, kura sastāvā Šips palika nepilnus divdesmit gadus (līdz pat Vēra nāvei), pieredzot gan sarežģītu eksperimentu un meklējumu laikus, gan komerciālus panākumus, kvartetam pat slēdzot līgumu ar SONY records.
Nostiprinot savu reputāciju ar dalību šajos ansambļos un paša individuālo, acumirklīgi atpazīstamo klavierspēles stilu, Šips deviņdesmito gadu sākumā izvērsa darbību ar paša projektiem, kuros viņa vadītas improvizācijas un sacerētas kompozīcijas izpildīja dažāda apjoma grupas, kurās gadu laikā ir piedalījušies tādi frīdžeza scēnā pazīstami mūziķi kā trompetists Vadada Leo Smits (Wadada Leo Smith), bundzinieki Rašids Ali (Rashied Ali) un Džeralds Klīvers (Gerald Cleaver), saksofonisti Aivo Perelmans (Ivo Perelman), Sabirs Matīns (Sabir Mateen) un Evans Pārkers (Evan Parker), vijolnieks Mets Maneri (Mat Maneri), ģitārists Džo Moriss (Joe Morris) un daudzi citi.
Šips kopā augstāk minētajiem mūziķiem deviņdesmito gadu vidū nostiprināja tā saucamās Ņujorkas «loft jazz» scēnas improvizētāju eliti, kas savā raupjajā enerģētikā, radikalitātē un savdabīgajā poētismā spēja uzrunāt ne tikai eksperimentālās mūzikas cienītājus, bet arī indīroka, hardcore un pankroka auditorijas, iezīmējot šo pagrīdes subkultūru ciešākās saskarsmes periodu, kas lielā mērā notika, pateicoties tādiem Ņujorkas klubiem kā CBGB’s un, protams, The Knitting Factory. Šipa albumu «Circular temple», piemēram, savulaik pārizdeva grupas «Black Flag» vokālista Henrija Rolinsa (Henry Rollins) un ietekmīgā rokmūzikas producenta Rika Rūbina (Rick Rubin) izdevniecība «Infinite Zero».
Gadu tūkstošu mijas sākumā Šips tika izvēlēts par neatkarīgās izdevniecības «Thirsty Ear» radošo kuratoru laikā, kad tās mērķis bija veicināt elektroniskās mūzikas un avangarda džeza sintēzes projektu rašanos. Šipa vadībā Thirsty Ear publicēja virkni interesantu ierakstu, kuros ar Ņujorkas improvizētājiem sastapās tādi elektroniskās mūzikas projekti kā Scanner, DJ Spooky, DJ Wally, Spring Heel Jack un Meat Beat Manifesto, kā arī pagrīdes hip-hopa projekti Antipop Consortium un El-P.
2013. gadā klajā nāca Šipa solo klavieru albums «Piano Sutras», kā arī duets ar angļu saksofonistu Evanu Pārkeru «Rex, Wrecks & XXX».