«Latvijas Koncerti» piedāvā iespēju dzirdēt visaugstākās kvalitātes džeza mūziku Briseles džeza orķestra izpildījumā 9. oktobrī Rīgā, Lielajā ģildē un 10. oktobrī Valmieras kultūras centrā. Kopā ar Briseles džeza orķestri Rīgā ieradīsies trompetists Berts Joriss (Bert Joris), kas iezīmējis pasaules kartē flāmu-beļģu džezu, informē Rinta Bružēvica, Latvijas Koncertu sabiedrisko attiecību speciāliste.
Briseles džeza orķestris ir visaugstākās kvalitātes džeza ansamblis, mākslinieciski viengabalains, radoši daudzveidīgs un domāts visplašākajam klausītāju lokam pašu zemē un ārvalstīs. «Monde de la Musique» pielikuma portāls «Jazzman» raksta: «Gaumīgs, elegants un lielisks atskaņojums.» Savukārt «Flanders Today» vēsta «Tīrs skaistums – klasisks, bet vienlaikus drosmīgs bigbenda džezs.»
Briseles džeza orķestra mūziķi dod priekšroku visaugstākās kvalitātes oriģinālmūzikai, unikāliem aranžējumiem un izdomas pilnam, kaislīgam atskaņojumam. Tas patiešām ir īsts džezs ar dinamisku orķestra skanējumu, klasisku jaudu, kur katrs mūziķis var būt spožs solists. Līdztekus savām programmām Briseles džeza orķestris sadarbojas ar virkni izcilu viesmākslinieku, kuru vidū ir Filips Ketrins, Berts Joriss, Tutu Puoane, «Briseles filharmoniķi», Rišārs Galjāno, Džanluidži Trovēzi, Marija Žoao, Kenijs Vīlers, Tūtss Tīlemanss u. d. c. Briseles džeza orķestri 1993. gadā nodibināja Franks Vaganē, Seržs Plims un Marks Godfroids. Kopš 1999. gada orķestra darbību finansē Flandrijas valdība. Orķestra mājvieta ir Briseles slavenais jūgendstila mākslu centrs Flagey. 2012. gada februārī BDžO netieši tika pie filmu «Oskara» balvas par skaņu celiņu mēmajai filmai The Artist.
Kopā ar Briseles džeza orķestri Rīgā ieradīsies trompetists Berts Joriss, kurš pasaules kartē iezīmējis flāmu-beļģu džezu kopā ar tādām nacionālajām džeza leģendām kā Tūtss Tīlemanss un Filips Ketrins. Viņam ir lieliska reputācija gan kā improvizētājam, gan arī kā komponistam, aranžētājam un pedagogam.
Berts Joriss spēlē trompeti no četru gadu vecuma, un viņa karjera attīstās ļoti strauji – drīz vien viņš kļūst par vienu no Beļģijas vadošajiem džeza mūziķiem. Viņa spēlei piemīt siltums un īpašs liriskums. Desmit gadu (1978–1987) Joriss spēlē Beļģijas Radio un TV džeza orķestrī. 1986. gadā nāk klajā pirmais Jorisa kvarteta albums, un sākas brīvmākslinieka dzīve, kaut neilgu brīdi vēl var satikt Jorisu piedalāmies Džo Haidera un Mela Lūisa orķestra turnejās un ierakstos. 1992. gadā sākas Berta Jorisa un Filipa Ketrina sadarbība, kas izvērtusies teju globāla. 1996. gadā Joriss iegūst prestižo Django d’Or, un 1998. gadā Beļģijas klausītāji un kritiķi izvēlas Jorisu par gada trompetistu. Ar SJS Big Band Berts Joriss veic koncertierakstu Montrē džeza festivālā un 1998. gadā ar Klārku Teriju muzicē Starptautiskās džeza izglītības asociācijas (IAJE) konferencē Ņujorkā. Daudz komponē orķestrim un kinofilmām. Vada dažādus bigbendus, un sevišķi cieša sadarbība saista viņu ar Briseles džeza orķestri. Viņš ieskaņojis vairākus tvartus, toskait kopā ar Filipu Ketrinu un Rišāru Galjāno. Joriss bijis viens no džeza fakultāšu līdzdibinātājiem Lēvenē, Briselē un Antverpenē. Strādā pedagoģisko darbu Hilversimas konservatorijā un Bernē, kur vada trompetes klasi un bigbendu. Pasniedz meistarklases visā pasaulē. Kopā ar Dado Moroni, Filipu Ertsu un Drē Pallemertsu veiktais ieraksts «Magone» (Dreyfus Records) iegūst «Disque d’émoi», franču mūzikas kritiķu «Choc» un klasiskās mūzikas radiokanāla «Klara» mūzikas balvu. 2010. gadā Berts Joriss saņem Flandrijas kultūras balvu 2009 mūzikas kategorijā. 2012. gadā Antverpenes konservatorijas piešķir mūziķim Maestro Honoris Causa titulu.